Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 1. panta ceturtajā daļā dota uzturlīdzekļu definīcija, kas nosaka, ka uzturlīdzekļi ir bērna uzturēšanas izdevumi, kurus nodrošināt bērnam ir katra vecāka pienākums neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa un kuru minimālo apmēru atbilstoši Civillikuma 179. panta piektajai daļai noteicis Ministru kabinets (MK) noteikumos Nr. 348 "Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam".

Šie noteikumi konkretizē ikmēneša uzturlīdzekļu apjomu: bērnam līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai - 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet bērnam no 7 gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai - 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. Tādējādi tiesas vairs nevar noraidīt pret kādu no vecākiem celto prasību par uzturlīdzekļu piedziņu nepilngadīgu bērnu uzturēšanai vai piedzīt tos mazākā apmērā, nekā nosaka attiecīgie Ministru kabineta noteikumi. Tomēr valstī noteiktais uzturlīdzekļu minimums no vecāka būtu piedzenams tikai tad, ja tiesa konstatē, ka lietā pastāv objektīvi apstākļi tam, ka atbildētājs nevar sniegt līdzekļus vispār vai var tos sniegt nepietiekamā apmērā.