Pusēm vienmēr ieteicams noformēt rakstisku vienošanos. Ja noslēgta rakstiska vienošanās, bet kāds no vecākiem vienošanos nepilda un uzturlīdzekļus nemaksā, otra puse var vērsties tiesā ar prasību par saistību izpildi un uzturlīdzekļu parāda (ja tāds izveidojies) piedziņu, jo saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.
Ja mainījušies materiālie apstākļi un bērnam vairs nevar sniegt uzturlīdzekļus vienošanās aktā noteiktajā apmērā, tad strīdus gadījumā prasība par uzturlīdzekļu apmēra samazināšanu tiesā jāsniedz tam vecākam, kurš vienošanās aktā apņēmies maksāt uzturlīdzekļus noteiktā apmērā. Minētais nostiprināts arī judikatūrā - Augstākās tiesas Senāts 2005. gada 19. janvāra spriedumā lietā Nr. SKC-0003-05 norādījis: gadījumā ja atbildētāja materiālais stāvoklis pasliktinājies, jautājums risināms, sniedzot atbilstošu prasību tiesā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. pantu pierādot savu prasījumu un apgalvojumu pamatotību. Noslēdzot rakstisku vienošanos, vecāks var paļauties, ka tajā minēto summu (arī parādu, ja tāds būs izveidojies) viņš saņems tik ilgi, kamēr otra puse nepierādīs, ka vienošanās aktā minēto summu objektīvu apstākļu dēļ vairs pildīt nespēj.
Piemēram, ja vecāks apņēmies bērna uzturam maksāt ikmēneša uzturlīdzekļus Ls 300 apmērā, bet pēc pāris gadiem viņa finansiālā situācija mainās un šādu summu maksāt vairs nav iespējams, viņam jāceļ prasība tiesā par maksājamo uzturlīdzekļu apmēra samazināšanu. Tikai tiesas kompetencē ir atcelt vai grozīt vienošanās pielīgtās saistības, bet vecākam nav vienpersonisku tiesību bez otras puses akcepta samazināt maksājamo uzturlīdzekļu summu.
Ja netiek pildītas mutiskas vienošanās, cietušajai pusei tādas vienošanās esamību tiesā pierādīt nebūs iespējams, vien būs tiesības vērsties tiesā tikai ar prasību par uzturlīdzekļu piedziņu, bet par iepriekšējo periodu uzturlīdzekļi piedzīti netiks. Iztulkojot Satversmes 92. pantu un Civilprocesa likuma 1. pantu saistībā ar attiecīgajām Civillikuma tiesību normām, Augstākās tiesas Senāts 2007. gada 29. augusta spriedumā lietā Nr. SKC- 556 ir atzinis, ka uzturlīdzekļi bērnu uzturam piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo tikai ar prasības celšanas brīdi prasītājs uzsāk savu, ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā.
Ja vienošanās nav slēgta, jāvēršas vispārējās jurisdikcijas tiesā atbilstoši Civilprocesa likuma noteiktajai kārtībai un no neapzinīgā vecāka jālūdz uzturlīdzekļus piedzīt ar tiesas spriedumu.
https://www.lvportals.lv
